Literary improvisation



Regīnas Brettas dzīves atziņas tagad un pirms desmit gadiem Print
13. October, 2011.

Bildes

Regina Bretta (Regin Brett) profesionāli rakstīt sāka 1986 gadā. Esejas viņa sāka rakstīt 1994 gadā. Esejās un stāstos viņa raksta par viņas gūto dzīves mācību par novirzīšanos no savas dzīves ''maršruta''. Viņa par saviem darbiem ir saņēmusi daudzas balvas, gan valsts līmenī, gan no preses un grāmatu izdevējiem. Divas reizes bijusi Pulicera prēmijas fināliste 2008 un 2009 gadā.
 
Ciemos pie vecātēva-II Print
14. February, 2011.
Bildes
  
2.daļa

Beidzot par gabaliņu no lielceļa parādījās egļu rinda. ka aiz tās ir mājas, pateiktu tikai zinātājs. Egles, kā Billei skaidroja, sargāja māju no lielceļa putekļiem, trokšņa, svešām acīm un Ventas klajuma vējiem - vecātēva smalkās ābeles prasīja aizvēju.
 
Ciemos pie vecātēva-I Print
02. February, 2011.
Bildes
  
1.daļa

Braukšanas prieka pietika vien pāri Daugavai un līdz Torņakalnam. Tad vilciens iešūpoja agri celto Billi miegā, un viņa nogulēja līdz pašam Tukumam. Aiz Tukuma sākas lauki un meži, bet meži ir jauki, kad mežos iekšā. Tā, pa logu vien, nekā, ko redzēt.  
 
Mazs nenopietns dzejolītis par mīlestību uz burta „M” Print
13. May, 2010.

Dzejoli

Meitu māte meitas māca-
Mazo Martu muti mazgāt,
Māca Montu, māca Māru
Mīklu mīcīt, mannā maisīt,
Matus modes mezglā mest.
Meitu māte meitas māca-
Mazos mirkļos mūžu mērīt.

Mirkļi mijas,mirkļi mainās
Mātes meitas mīlēt mācās.
Mīlestība medus maize mīksta,
Mīlestība mānīgs mākonītis mēļš.
Mātes meitas mīlestību min-
Margrietiņās meklē, monētiņas met.
Mīlēs mazliet? Mīlēs mūžam? Mūžam mānīs?

Mātes meitas mīlestību meklē.
Mirkļi mijas,mirkļi mainās.
Mirklis mirgo maijpuķītēs mazās.
Maija mēnestiņis maigu miglu met.
Mēnestiņš meitiņām mirkšķina,
Mēnestiņš meitiņām māj-
Mūžu mācieties mīlēt, mīlēt mācieties mūžam! 



Laima Locāne, 2010.

Latvijas Neredzīgo biedrība



 
Vārds atnāk pie manis Print
05. April, 2010.

Vārds atnāk pie manis
un dvēselei pieskaras liegi
kā smilga pie smilgas,
kā ēnu pārskrējieni
viņš elpo Zemes, puķu
un vēju dvesmu -
par lakatu ņemu,
par buru, kā karogu nesu
par apliecinājumu -
es esmu!



Sarma Upesleja